Ieklāšanas instrukcija

Bitumena dakstiņu SHINGLAS ieklāšanas instrukcija

Vispārīgas rekomendācijas
SHINGLAS montāžai

Nodrošināt jumta konstrukcijai nepieciešamo tem­peratūras un mitruma režīmu iespējams tikai tajā gadījumā, ja konstrukcijā paredzēta vienlaidus tvai­ka izolācija, siltumizolācija un vēdināma telpa zem jumta seguma. Neizmantojiet produkciju ar atšķirīgiem krāsu kodiem un izgatavošanas datumiem viena jumta ieklāšanai. Pieļaujamas nelielas novirzes krāsu toņos, kas rak­sturīgas visiem bitumena dakstiņu ražotājam. Lai samazinātu krāsu toņu atšķirību, bitumena dakstiņu montāža jāviec vienlaicīgi no 5–6 pakām. Dakstiņi jāmontē diagonālās joslās. Ja jumta klāšanas darbi tiek veikti temperatūrā, kas zemāka par +5°C, pašlīmējošā josla jāsasilda ar celtniecības fēnu. Lai nesabojātu jau uzklātos dakstiņus, materiālu drīkst piegriezt tikai uz dē­līša. Lai līmes kārta priekšlaicīgi nesaliptu ar silikonizē­to aizsargplēvi, paletes ar jumta seguma materiā­liem nedrīkst pakļaut tiešai saules staru iedarbībai. Paletes nedrīkt novietot vienu uz otras. Lai dakstiņus varētu ērti dakstiņus vienu no otra, pirms iepakojuma atvēršanas tas ir viegli jāsaliec un jāsakrata.
Uzmanību: lai izvairītos no traipiem un apavu nospiedumiem, nav ieteicams staigāt pa jumta segumu karstā saulainā laikā. Lai pārvietotos pa jumta slīpni, jāizmantot speciālas lūkas.

 

Izmantojamie SHINGLAS materiāli

Bitumena dakstiņu kolekcija SHINGLAS ietver sevī vairāk nekā 50 dažādas produkcijas vienības.
Apakšklājs
Mehāniski piestiprināts hidroizolācijas apakšklājs: polimēr­modificēta bitumena membrāna ar neausta stikla šķiedras audekla vai poliestera pa­matni.
Pašlīmējošs hidroizolācijas apakšklājs: polimēr­modificēta bitumena membrāna ar stiklšķiedras vai poliestera pamatni. Pašlīmējošais hidroizolācijas apakšklājs jāierīko zem dakstiņiem vietās, kur uzkrājas ledus un sniegs. Savienojuma josla jāuzklāj uz iespējamām teces vietām: gar kori, jumta ieplakā, uz slīpnes lūzuma līnijām, gar dzegas malām.
Materiāli jumta sateknes ierīkošanai
MIDA UNIFLEKS EKM – polimērbitumena hidroizo­lācijas materiāls ruļļos ar poliestera pamatni, pār­klāts ar krāsainu, rupjgraudainu bazalta kaisījumu.
Dzegas, sānu pārkares un piekļāvuma līstes
Izgatavotas no metāla ar speciālu pārklājumu. Speciālas jumta seguma naglas Galvanizētas, 25–30 mm garas papes naglas. Pa­pes naglu galvas diametrs nedrīkst būt mazāks par 9 mm, pašu naglau diametrs nedrīkst būt mazāks par 3 mm.

Mastika­-hermētiķis
Aukstā pielietojuma polimērbitumena līmējošā mastika (Fikser).
 

Ventilācijas elementi  
Jumta ventilācijas atveres un elementi: ventilācijas skursteņi un ventilācijas kore Ridge Master.

Terminoloģija

1) Dakstiņa redzamā daļa
2) Dakstiņa neredzamā (nosegtā daļa)
3) Izgriezums
4) Pašlīmējoša josla
5) Flīze, plāksnīte, lapiņa
1) Sānu pārkare 
2) Dzegas pārkare  
3) Satekne
4) Šķautne
5) Kore
6) Slīpes pārliekums 
7) Piekļāvums

 

Jumta seguma materiālu patēriņš

Vienā SHINGLAS iepakojumā ir 3 m² gatava jumta seguma (ņemot vērā dakstiņu montāžas pārlaidu­mus). SHINGLAS JAZZ iepakojumā ir 2 m² gata­va jumta seguma. Aprēķinot nepieciešamo dakstiņu rindu daudzu­mu, jāņem vērā jumta sarežģītība. SHINGLAS dak­stiņu SONATA, ACCORD un JAZZ piegriezuma for­mām kopā ar kores un ­dzegas dakstiņiem jāparedz ne vairāk kā 5% atgriezumu. Pārējos gadījumos (sākuma joslas, jumta kores un šķautņu noformē­šanai) jāparedz 10–15% atgriezumu. Nepieciešamo speciālo naglu daudzums ir apmēram 80 g/m².

Bitumena mastikas patēriņa normas:

Gala pārkarēs – 100 g/m
Sateknēs – 400 g/m
Piekļāvuma vietu izolēšanai – 750 g/m
Uzklātās mastikas slānis nedrīkst pārsniegt 1 mm. Ja tiek uzklāts pārāk biezs mastikas slā­nis, tad mastikā esošo šķīdinātāju dēļ var veidoties gaisa burbuļi un bitumena noplūdes traipi.

Jumta pamatnes sagatavošana

Izmantotajiem materiāliem jāatbilst būvnormatīvam, un nacionālajiem standartiem

Dažādu formu jumta koka konstrukcijās attālums starp spārēm svārstās no 600 līdz 1500 mm. Atkarībā no attāluma starp spārēm ierīko dažāda  biezuma  jumta  klājus  no  mitrumizturīga saplākšņa, orientētām skaidu plāksnēm (OSB­3), spundētiem vai apzāģētiem dēļiem ar relatīvo mitrumu ne lielāku par 20%.

Attālums starp
spārēm/latojumu,
mm
OSB­3 biezums,
mm
mitrumizturīgs 
saplāksnis, 
biezums mm
Dēļi, 
biezums,
mm
600 12 12 20
900 18 18 23
1200 21 21 30
1500 27 27 37

Dēļa platums nedrīkst pārsniegt 150 mm.

Ja jumta klāja ierīkošanai tiek izmantoti apzāģēti
dēļi, atstarpe starp tiem nedrīkst būt lielāka par
5 mm.
Ja jumta klājs tiek ierīkots no mitrumizturīgā sap­lākšņa vai OSB­3 plāksnēm, starp plākšņmateriā­liem jāatstāj 3 mm liela atstarpe, lai kompensētu to lineāro izplešanos paaugstinoties temperatū­rai. Plākšņmateriāli uz jumta jāmontā ar vītajām vai enkurnaglām, nobīdot katru nākamo rindu pa 1/2 loksni.
Lai pagarinātu jumta koka konstrukcijas kalpoša­nas laiku, visi zāģmateiāli jāapstrādā ar anti­septiķi un antipirēnu.

Uzmanību: ierīkojot dēļu klāju pārliecinieties, ka gadskārtu apļi visos dēļos ir orientēti ar izliekumu uz augšu.

Lai pagarinātu jumta konstrukcijas kalpošanas lai­ku, jānodrošina pienācīga jumta ventilācija, īpaši virs apdzīvotiem bēniņiem.
Lai nodrošinātu labu slīpo jumtu ventilāciju, jānod­rošina 3 pamatelementi: gaisa ieplūdes atveres, gaisa cirkulācijas laukums virs siltumizolācijas un gaisa izplūdes atveres jumta augšējā daļā (5. att.).

Ventilācijas atveru laukumam jābūt 1/300 –
1/500 no bēniņu grīdas laukuma. Spiedienam bēniņos  jābūt  zemākam,  tādēļ  izplūdes  atveru laukumam jāpārsniedz ieplūdes atveru laukums par 10–15%. Šāds ventilācijas atveru izvietojums nodrošinās intensīvu gaisa cirkulāciju visā bēniņu telpā.
 

Lai nodrošinātu ieplūdes atveres, iesakām pielietot vienu no diviem konstruktīvajiem risinājumiem, kas parādīti 6. attēlā. Ja ieplūdes atveres tiek veidotas dzegā (6. att. A), tās apdare ir jāveic no apzāģētiem koka dēļiem, atstājot starp tiem vēdināšanas atveres vai pielietojot specializētus plastikāta dzegas dēļus ar vēdināšanas atverēm (sofītes dēļi). Ieplūdes atveres iespējams ierīkot arī starp lāseni un noteku (6. att. B). Ja jumta slīpums nav mazāks par 20°, minimālais gaisa cirkulācijas zonas augstums virs siltumizolā­cijas ir 50 mm. Ja jumta slīpums ir mazāks par 20°, gaisa cirkulācijas zonas augstums ir jāpalielina līdz 80 mm.

Uzmanību: Ļoti svarīgi ir nodrošināt vienmērīgu jumta ventilāciju pa visu tā laukumu. Tāpēc ieplūdes atverēm ir jābūt vienmērīgi izvietotām pa visu bēniņu perimetru. Izplūdes atverēm jābūt vienmērīgi izvietotām jumta kores daļā.

 

Hidroizolācijas apakšklājs

 

Pirms Shinglas dakstiņu ieklāšanas neatkarīgi no jumta slīpuma vienmēr ir jāieklāj hidroizolējošs apakšklājs.
Sateknēs un dzegu pārkarēs montē pašlīmējošu polimērbitumena apakšklāja materiālu. Piestipriniet pašlīmējošo  bitumena apakšklāju visā dzegas garumā 0,5–2 cm attālumā no dze­gas ārmalas uzlaižot materiālu 60 cm pāri fasādes plaknei. Sateknē pašlīmējošo bitumena apakšklāju ieklāj 1 m platumā (50 cm uz katras slīpnes). Sateknē ieteicams pašlīmējošo apakšklāju ieklāt bez šuvēm, bet, ja no šuvēm izvairīties nav iespē­jams, tad tās ir jāierīko sateknes augšējā daļā vei­dojot 30 cm pārlaidumu, kuru cieši salīmē.
Pārējā slīpnes daļā var pielietot mehāniski stipri­nāmu hidroizolācijas apakšklāju, klājot to virzienā no apakšas uz augšu, veidojot garenvirziena pār­laidumu šuves 100 mm un šķērsvirzienā 150 mm, ritinot rulli paralēli degai. Apakšklāju pienaglo pie pamatnes ik pēc 200–250 mm ar īpašām cinko­tām papes naglām. Pārlaidumu vietas izolē ar bitumena mastiku FIXER.

Dzegu un slīpņu malu ierīkošna
Slīpnes malas nostiprina ar metāla vējmalām un dzegas lāseņiem, tās pienaglo pie hidroizolācijas apakšklāja ar 30–50 mm pārlaidumu
ar papes naglām (solis 120–150 mm, pārlaiduma zonās: ik pēc 20–30 mm). Pašlīmējošā hidroizolācijas josla gar dzegām tiek uz­ klāta virs lāseņa.

 

Satekņu ierīkošana

Satekni var izveidot divējādi: ar «atvērto» metodi un «piegriešanas» metodi. Sateknes pamatnes sagata­vošana atkarīga no izvēlētās ieklāšanas metodes.1) Sateknes ass
2) Pašlīmējošs polimērbitumena materiāls
3) Sateknes pārklājuma materiāls 
4) Mehāniski stiprināms jumta apakšklājs
«Atvērtā» metode
Gar sateknes asi virs uzklātā pašlīmējošā apakš­klāja montē atbilstoša toņa sateknes materiālu ar 2–3 cm nobīdi pa horizontāli. Sateknes materiāls pa perimetru 10 cm platumā tiek pielīmēts ar bitu­ma mastiku TechnoNICOL FIKSER.
Sateknes  materiāls  tiek  piestiprināts  ar  papes naglām, atkāpjoties no malas 2–3 cm un ar soli 20–25 cm. Pēc iespējas jācenšas klājienu veidot vienlaidus (bez šuvēm un savienojuma vietām) visā sateknes garumā. Pretējā gadījumā savienojums jāveido sateknes augšējā daļā un šuves pārladums garenvirzienā jāveido vismaz 30 cm. Šuve rūpīgi jāsalīmē ar TechnoNicol FIKSER mastiku.

Piegriešanas metode
Izmantojot šo metodi, nav nepieciešama sateknes pārklājuma montāža (skatīt sadaļu: Sateknes iz­veidošana ar piegriešanas metodi).

Slīpnes aizzīmēšna

Aizzīmējuma  līnijas  palīdz  izlīdzināt  SHINGLAS dakstiņu rakstu horizontālā un vertikālā virzienā.
Ja jumtā ir iebūvēts kāds elements vai, ja nav ievērota jumta klāja ģeometrija, ar aizzīmējuma līniju palīdzību iespējams iespējams pārnest vai izlīdzi­nāt dakstiņu tekstūras rakstu. Vertikālo līniju solim jābūt vienādam ar bitumena dakstiņu rindas platu­mu, bet horizontālo līniju solis jāaizzīmē ik pēc 5 dakstiņu rindām (~80 cm). Aizzīmējuma līnijas nav galvenais orientieris, pēc kura jāstiprina bitumena dakstiņi.

BItumena dakstIņu SHINGLAS Ieklāšana

Katra elastīgo dakstiņu rinda tiek piestiprināta pie jumta seguma pamatnes ar speciālu cinkotu papes naglu palīdzību, kuru skaits atkarīgs no jumta slīpuma leņķa. Ļoti svarīga ir papes naglas pareizi iesist. Naglas jāiesit tā, lai naglas galva atrastos vienā plaknē ar elastīgo dakstiņu virsmu, bet neiegrieztos tajā (10.attēls). Elastīgos daksti­ņus piesit, atkāpjoties no malas 2–3 cm. 10. attēlā parādīts pareizs naglu izvietojums un skaits, kas atkarīgs no izvēlētā dakstiņa formas un jumta slī­puma. Attēlā redzama labā puse, ar punktēto līniju apzīmēta līmes kārtas nepieciešamība otrā pusē.

Sākuma josla (dzegas dakstiņi)
Sākuma rindu montē, izmantojot universālos ko­res, dzegas dakstiņus vai parastos dakstiņus, kam nogrieztas lapiņas. Dakstiņu loksnes pienaglo pie jumta klāja pamatnes cauri pašlīmējošam oderēju­ma slānim.
Pirmās un otrās rindas ieklāšana.
Garās jumta slīpnēs pirmās rindas montāža jāsāk no slīpnes vidus. Pirmās rindas montāža jāsāk atkāpjoties no dzegas lāseņa malas 5–20 mm. Atkā­pi nosaka ņempot vērā jumta līpumu; jo stāvāks jumts, jo lielāka atkāpe.
Uzsākot JAZZ dakstiņu montāžu nav nepieciešams izmatot kores/dzegas dakstiņus. Pirmo Jazz dakstiņu rindu montē atkāpjoties no dzegas lāseņa 5–20 mm.
Otrā rinda vienmēr jāmontē no slīpes vidus, veidojot nobīdi uz vienu vai otru pusi. Piestipriniet dakstiņus tā, lai apakšējā lapiņu rinda atrastos vienā līmenī ar pirmās rindas izgriezuma augšējo malu.

Trešā un nākamās rindas.

Trešo rindu nobīda attiecī­bā pret otro rindu par puslapiņu uz vienu vai otru pusi atkarībā no izvēlētā montāžas virziena. Mon­tāža jāturpina līdz korei. Lai maksimāli labi aizsargātu jumtu pret slīpā lietus iedarbību, pielīmējiet dakstiņu rindas ar bitu­ma mastiku TehnoNICOL FIKSER 10 cm platās jos­lās gar vējmalām. Bitumena dakstiņu augšējos stūrus, kuri piekļauti metāla vējmalu līstēm, apgrieziet, kā parādīts 11. attēlā.

Piezīme: Klājot JAZZ sērijas dakstiņus, horizon­tālai nobīdei attiecībā pret iepriekšējo rindu jā­būt intervālā no 15 līdz 85 cm (13. attēls). Šajā gadījumā nav jāpieturas pie konkrētiem noteikumiem zīmējuma izvēlē. Gatavā jumta seguma zīmējumam jābūt abstraktam.

Satekņu ierīkošna

«Atvērtā» metode

Bitumena dakstiņu rindas tiek klātas uz sateknes
pārklājuma materiāla nosedzot griezuma līnijas (3)
sateknes ass virzienā (1). Piestiprinot rindas dak­stiņus sateknes tuvumā jāņem vērā, ka papes nag­las nedrīkst stiprināt tuvāk par 30 cm no sateknes ass (1). Katrs dakstiņš, kurš pārsedz sateknes ma­teriālu, papildus jāpiestiprina tā augšējā daļā ar papes naglu, kā parādīts zīmējumā (2). Pēc rindas dakstiņu montāžas tie tiek apgriezti pa griezuma lī­niju (3). Griežot dakstiņus zem tiem nepieciešams palikt dēlīti, lai nesabojātu hidroizolācijas kārtu. Lai uzlabotu ūdens novadīšanu katram pie­grieztajam dakstiņam jānogriež augšējais stūris 45 grādu leņķī (4). Lai nepieļautu ūdens nokļūšanu sateknē, katrs piegrieztais sateknes daksti­ņš jānoklāj ar bituma mastiku Tech­noNICOL FIKSER 10 cm platumā,  vietās, kur nav pašlīmējošā slāņa.
(5). Sateknes teknes platums svārstās no 5–15 cm, atkarībā no ēkas vai būves novieojuma. Piemēram, ja ēka atrodas mežu zonā, teknes platums jāpalielina, lai netraucēti aizvadītu tajā sabirušās lapas.

Piegriezuma metode

Veidojot satekni ar piegriezuma metodi pirmo ie­klāj mazāko (lēzenāko) jumta slīpni, nodrošinot pārlaidumu vismaz 30 cm uz otras jumta slīpnes. Nestiprināt papes naglas tuvāk kā 30 cm no satek­nes ass (1). Katrs dakstiņš sateknē jāstiprina ar papildus naglu kā parādīts (2) zīmējumā. Tādā vei­dā jānoklāj visa mazākā (lēzenākā) jumta slīpne.
Pēc tam ar pigmenta diegu atzīmē līniju (3) lielāka­jā/stāvākajā jumta slīpnē. Attālumam no līnijas (3) līdz sateknes centrālajai asij (1) jābūt 7–8 cm. Dakstiņi lielākajā/stāvākajā slīpnē jāapgriež līdz ar līniju (3).
Lai uzlabotu ūdens novadīšanu, katram piegriezta­jam dakstiņam jānogriež augšējais stūris 45 grādu leņķī (4). Lai atvairītu ūdens nokļūšanu sateknē, katrs piegrieztais sateknes dakstiņš jānoklāj ar bituma mastiku TechnoNI­COL FIKSER 10cm platumā, vietās, kur nav pašlīmējošā slāņa (5).

Piekļāvumu izveidošana

Vietās, kur jumta segums piekļaujas sienai, tiek pie­stiprināta trīsstūra līste (1), uz kuras tiek uzlocīta bi­tumena dakstiņu rinda (4). Kā trijstūra līsti var iz­mantot pa diagonāli pārzāģētu koka latu 50x50 mm.
(1). Ja vertikālā siena veidota no ķieģeļiem, tad tā iepriekš jānošpaktelē un jānogruntē. Sienas piekļā­vuma vietā 500 mm platumā ar mastiku FIKSER pielīmē sateknes materiālu (5). Ar mastiku jānoklāj viss sateknes materiāla sedzošais laukums. Satek­nes materiāls jāuzloka uz sienas vismaz 30 cm augstumā. Piekļāvuma augšējā daļa jānostiprina ar fik­sējošu metāla līsti (2), kuru noblīvē ar silikona, tiokola vai poliuretāna hermētiķi (3). Lai noblīvētu skursteņu un jumta seguma pieslē­guma vietu, izmanto pret koroziju aizsargātas skār­da detaļas.

Lai nodrošinātu jumta konstrukcijasugunsdrošību, starp skursteni un degošu vai grūti degošu jumta konstrukciju jāierīko atstarpes:
130 mm – mūrēti ķieģeļu un betona skursteņi izo­lēti keramikas skursteņi, kuru sieniņas termiskā pretestība ir vismaz 0,3 m²°C/W;
250 mm – keramikas skursteņi bez izolācijas, pā­rējie skursteņi.

Sprauga starp skursteni un jumta konstrukciju jā­aizpilda ar nedegošu izolācijas materiālu.

Skursteņa pieslēguma skārda detaļas piegriež un izloka kā parādīts 17. un 18. attēlā. Vispirms tiek montēts priekšējais piegriezums, uzklājot to virs dakstiņiem. Pēc tam montē sānu piegriezumus, kuriem pa virsu tiek ieklāti dakstiņi. Kā pēdējo montēt aizmugures piegriezumu. Montāžas laikā jāievēro ūdens kaskādes princips. No sā­niem, kā arī aizmugurē, starp jumta dakstiņiem un skursteni, obligāti jāierīko teknes 8 cm platumā. Bitumena dakstiņu klājs jāpielīmē pie skursteņa pieslēguma elementa ar bitumena mastiku FIK­SER, veidojot ap skursteni pilnībā salīmētu 10 cm platu šuvi. Lai no šuves labāk novadītu  ūdeni, pie­kļāvuma dakstiņiem jānogriež augšējais stūris. Ja skursteņu vai ventilācijas izvadkanālu pla­tums perpendikulāri jumta slīpumam pārsniedz 500 mm, aiz tiem jāizveido papildus slīpnes, lai novērstu sniega un ūdens uzkrāšanos.

Ventilācijas, gaisa šahtu, komunikāciju cauruļu pie­slēgumu noblīvēšanai jāpielieto piemēroti pieslēgu­ma elementi, kurus piestiprina ar naglām un noblīvē ar bitumena mastiku FIKSER.

Jumta šķautņu un koru ierīkošana

Jumta šķautnes un kores iespējams ierīkot no speciāliem kores/dzegas dakstiņiem. Ja jumta segumam ir izvēlēti dakstiņi ar piegriezuma formu SONATA, TANGO, TRIO, DELTA vai JAZZ, jumta šķautnes iespējams ierīkot sadalot rindas jumta dakstiņu loksnes vienādās lapi­ņās.

Montējot kori vai šķautni no piegrieztajiem SONATA rindas daksti­ņiem jāievēro, ka šķautnē dakstiņš jāmontē otrādi (skatīt 21. attēlu). ACCORD piegrie­zuma formas dakstiņiem vienmēr jāizmanto spe­ciālie kores/dzegas dakstiņi.

Bitumena dakstiņi, kas piekļaujas šķautnei vai ko­rei, jāapgriež, lai starp abu slīpņu jumta segumiem būtu 0,5 cm aprauga. Ar pigmentētas auklas palī­dzību atzīmē līnijas katrā šķautnes pusē, pēc kurām vadīties  piestiprinot  kores dakstiņus. Šķautnēs 
dakstiņus montē no apakšas uz augšu, korēs mon­tāžu veic pretēji valdošo vēju virzienam  Dakstiņu piestiprina ar četrām papes naglām (pa divām no katras puses) tā, lai katrs nākamais
dakstiņš nosegtu zemāk novietotā dakstiņa stipri­nājuma vietas. Dakstiņu ieteicamais pārlaidums ir 3–5 cm.
 

Uzmanību: ja dakstiņi tiek ieklāti aukstā laikā (temperatūra zem – 6ºC), lai tie nelūztu, ieteicams kores līstes dakstiņus liekt uz apsildāmas caurules (diametrs – 10 cm)

Kupolu un konusu izveidošana

Iespējami divi ieteicamie SHINGLAS klāšanas veidi uz liektām virsmām: segmentētais un bezšuvju. Vispirms tiek uzklāts apakšklājs. Pirmais veids pa­redz kupola vai konusa sadalīšanu vienādos seg­mentos izmantojot auklu. Katrs segments tiek klāts, izmantojot atsevišķas elastīgo dakstiņu rin­das, un sadurvietas tiek pārklātas ar kores daksti­ņiem analoģiski jumta šķautnēm un korēm. Tur­klāt,  segmentu  izmēriem  un  kores  dakstiņu platumam jāatbilst klājamās virsmas mērogam.

Bezšuvju metode prasa īpašu uzmanību iezīmējot jumta slīpni. Jumta pamatnē veic krīta atzīmes, ku­ras ir vienādas ar elastīgo dakstiņu puslapiņas lie­lumu un savieno tās ar liektās līnijas virsmas vir­sotni. Pēc tam nepieciešams sagriezt bitumena dakstiņu loksnes pa atsevišķām lapiņām un izvei­dot pirmo rindu. Nākamās rindas tiek nobīdītas par puslapiņu attiecībā pret zemāk novietoto dakstiņa lapiņu, iepriekš to piegriežot vajadzīgajā garumā. Daksti ņa piegriešanu veic, atbilstoši krīta līnijām, kas uzvilktas iepriekš. Tikko kā lapiņas platums
kļūst divas reizes mazāks par sākotnējo, tā jāat­griežas pie sākotnējā dakstiņa ģeometriskā izmē­ra. Tādā secībā veic dakstiņu montāžu līdz jumta seguma virsotnei. Jumta virsotni noformē ar metāla uzgali.

1) Metāla uzgalis (tiek uzstādīts pēc SHINGLAS montāžas)
2) Vertikālās piegriezuma līnijas (slīpnes atzīmju līnijas)
3) Vesela dakstiņa lapiņa
4) Dakstiņa puslapiņa
5) Vienlaidu apakšklājs

Ieteikumi jumtu uzturēšanai

1.  Jumta seguma stāvokli nepieciešams apsekot gan pirms, gan pēc ziemas sezonas.
2.  Veicot kārtējo apsekošanu no jumta ir jānovāc zari, lapas un citas tur nokļuvušas lietas.
3.  Priekšmetus ar asām malām  no jum­ta jānoņemar rokām.
4.  Pie katras apsekošanas reizes jāveic lietus ūdens tekņu un noteku pārbaude. Nepieciešamības gadījumā tās jāiztīra.
5.  Ja ziemas periodā uz jumta uzkrājas pārāk liels sniega slānis, tas jānotīra ar neasu snie­ga lāpstu. Sniegs jātīra tā, lai uz jumta paliktu aptuveni 10 cm bieza sniega kārta, lai būt droši, ka netiek bojāts jumta segums.
6.  Ja, veicot kārtējo apsekošanu, jumta segumam konstatēti bojājumi, tie jānovērš, lai nepieļautu tālāku jumta seguma un konstrukci­ju bojāšanos.